1. Komisija, tirgus uzraudzības iestādes un paziņotās struktūras un jebkura cita fiziska vai juridiska persona, kas iesaistīta šīs regulas piemērošanā, saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ievēro to uzdevumu un darbību izpildes gaitā iegūtās informācijas un datu konfidencialitāti tādā veidā, lai aizsargātu jo īpaši:

(a) fiziskas vai juridiskas personas intelektuālā īpašuma tiesības un konfidenciālu uzņēmējdarbības informāciju vai komercnoslēpumus, ieskaitot pirmkodu, izņemot gadījumus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/943 ^{57Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu ([OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.](https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/AUTO/?uri=OJ:L:2016:157:TOC)).} 5. pantā;

(b) šīs regulas efektīvu īstenošanu, jo īpaši pārbaužu, izmeklēšanas vai revīzijas nolūkos;

(c) sabiedrības un valsts drošības intereses;

(d) kriminālprocesu vai administratīvo procesu norisi;

(e) informāciju, kas klasificēta, ievērojot Savienības vai valsts tiesību aktus.

2. Iestādes, kas ir iesaistītas šīs regulas piemērošanā, ievērojot 1. punktu, pieprasa tikai tādus datus, kas ir absolūti nepieciešami MI sistēmu radītā riska novērtējumam un to pilnvaru īstenošanai saskaņā ar šo regulu un Regulu (ES) 2019/1020. Tās ievieš pienācīgus un efektīvus kiberdrošības pasākumus, lai aizsargātu iegūtās informācijas un datu drošību un konfidencialitāti, un dzēš savāktos datus, tiklīdz tie vairs nav vajadzīgi nolūkam, kādā tie tika iegūti, saskaņā ar piemērojamiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

3. Neskarot 1. un 2. punktu, informāciju, ar kuru konfidenciāli apmainās valstu kompetentās iestādes savā starpā vai valstu kompetentās iestādes un Komisija, neizpauž bez iepriekšējas apspriešanās ar izcelsmes valsts kompetento iestādi un uzturētāju, ja III pielikuma 1., 6. vai 7. punktā minētās augsta riska MI sistēmas lieto tiesībaizsardzības, robežkontroles, imigrācijas vai patvēruma iestādes un ja šāda izpaušana apdraudētu sabiedrības un valsts drošības intereses. Šī informācijas apmaiņa neattiecas uz sensitīviem operatīvajiem datiem saistībā ar tiesībaizsardzības, robežkontroles, imigrācijas vai patvēruma iestāžu darbībām.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punkts neietekmē Komisijas, dalībvalstu un to attiecīgo iestāžu, kā arī paziņoto struktūru tiesības un pienākumus attiecībā uz informācijas apmaiņu un brīdinājumu izplatīšanu, tostarp pārrobežu sadarbības kontekstā, kā arī neietekmē attiecīgo pušu pienākumus sniegt informāciju, kā paredzēts dalībvalstu krimināltiesībās.

5. Komisija un dalībvalstis var vajadzības gadījumā un saskaņā ar attiecīgajiem starptautisko un tirdzniecības nolīgumu noteikumiem apmainīties ar konfidenciālu informāciju ar tām trešo valstu regulatīvajām iestādēm, ar kurām tās ir noslēgušas divpusējus vai daudzpusējus konfidencialitātes nolīgumus, kas garantē pietiekamu konfidencialitātes līmeni.